Savu ievērojamo traģēdiju „Karalis Līrs” Viljams Šekspīrs uzrakstījis ap 1605. gadu. Taču teika par karali Līru un viņa meitām, kas sākas ar pasaku motīvu par labām un ļaunām meitām un kurai ir tik nelaimīgas beigas, pieskaitāma vissenākajām britu leģendām. Firmo reizi 12. gadsimtā to pierakstījis angļu hronists Monmautas Džefrijs un publicējis no vēsturiskās īstenības visai tālajā sacerējumā „Britānijas karaļu vēsture”. Vēlāk šīs teikas dažādi varianti sastopami vairākkārt, arī Rafaēla tiolinšeda pazīstamajās Anglijas, Skotijas un Īrijas hronikās, (1587) un dzejnieka Edmunda Spensera darbā „Karaliene Feja” (1590). Tomēr Šekspīra darba galvenais avots acīmredzot ir anonīma autora luga „Patiesa hronika par karali Līru”, kas uzrakstīta ap 1590. gadu un iespiesta 1605. gadā. Šīs lugas teksts ir saglabājies.…
