Viengadīga bērna valodas un sociālā attīstība

Motora attīstība viengadīgam bērnam Riņķo ap mēbelēm.Sāk patstāvīgi stāvēt un čāpot.Pāršķir grāmatas lapas.Cenšas pasviest priekšmetu.Uzrāda vinas rokas priekšrocību.Rāpjas uz krēsla un pa kāpnēm.Cēļ torni no 2 klucīšiem.Ieliek bumbas kastē.Sāk lietot karoti.Spēj pēc vēlēšanās izlaist no rokas prikšmetu.Iz regulāra zarnu iztukšošanās. Bērnam sākot staigāt, veidojas lordozes un lumbārais mugurkaula izliekums.Ap 12-14 mēnešiem izzūd Landaua reflekss.Trīskāršojas bērna dzimsanas svars.Parādās 2 laterālie apakšējie griezējzobi.Ap 14 mēnesiem parādās 4 pirmie molārie zobi. Sociālās izturešanās attīstība. Zīdainis reaģē uz saviem līdzcilvēkiem un veido ar tiem kontaktus.Bērniņš kļūst patstāvīgs un pielāgojas socialajai videi.Pirmie soļi sociālizēšanas virzienā ir patstavīga ēšana un dzēršana,apģērbšanās un noģērbšanās,kā arī izvadīšanas funkcija pārvaldīšana.Pirmā gada beigas berna iegūtās prasmes pa daļai jau spēj izmantot savas patstāvības veidošanai.Sausiņu vai cepumu viņš sāk ēst,turēdams to rokā.Dzerot mazulis aizrautīgi tver arī krūzīti vai pudeli. Ja māte atļauj,otrajā dzīves gadā berns šīs darbības veic ar prieku viens pats. Tas,ka berns aug patstāvīgs, un viņam nav nepiecišama ilgstosa kopsana un palidzība,vēlāk ietekmē arī bērna kontaktus arcitiem cilvēkiem un iekļaušanos kolektīvā.Jau no pirmā dzīves mirkļa izšķiroša nozīme irzīdaina attiecībam ar sev tuvajiem cilvēkiem.Sākumā visintensīvākās izjūtas ir caur adu.Mazulis sajūt mātes ādas siltumu un mīkstumu,īpasi zīdīšanas laikā, un šis fiziskais kontakts ar māti ir pirmā pozitīvas saskarsmes forma ar kādu cilvēku. Otrajā mēnesī zīdainis sāk uztvert cilvēka seju un reaģēt uz cilveka balsi.Šaja laika kā prieka un labsajūtas izpausme parādās pirmais smaids,ieraugot kādu mīļi vērsamies pie viņa.Zīdaiņa priks par kontaktēšanos skaidri novērojams visi pirmo dzīves gadu.Tas narada uz dziļu cilvēcisku nepieciešamību atrasties starp citiem cilvekiem un gūt viņu simpatijas.No sestā dzīves mēneša mazulis sak skaidri pazīt tuvakos piederīgos un atsķirt viņus no svešiem.Bērns vairs nesmējas līdzi kuram katram,kā līdz šim un neļauj uzreiz ņemt sevi rokās nepazīstamiem cilvēkiem. Pirmā dzīves gada beigās šī atturība kļust arvien izteiktāka,robežojoties pat ar stiprām bailēm.Baidīšanās no svešiniekiem ir ļoti nozīmīga fāze bērna attīstībā. Atšķirot tuvos cilvēkus no nepazīstamajiem, bērns sāk mācīties veidot dziļu pieķeršanos un mīlestību pret tuviniekiem un atbilstoši izjūtām izturēties pret svešiniekiem vai nejausiem paziņām.Apmēram no septītā mēneša zīdainis vairs neapmierinās ar to vien,ka priecīgi reaģe,ja viņu kāds draudzīgi uzrunā;viņš pats aktīvi un patstāvīgi dibina kontaktus ar tuvākajiem cilvēkiem.Mazulis pievērš sev uzmanību,veidojot saucošas skaņas,viņš