Mēs dzīvojam un tā arī nezinam, kas tik mūsu organismā nav iekšā.
Tā kā DDT tika plaši izmantota un izkliedēta vidē, tad nav reģiona, kurš kaut kādā mērā nebūtu piesārņots ar šo kaitīgo vielu.
DDT jeb dihlordifeniltrihloretānu 1874. gadā sintezēja vācu ķīmijas students O. Zeidlers. bet masveidā to sāka ražot un lietot 2. pasaules kara laikā, kad DDT kā insekticīdu lietoja asinssūcēju kukaiņu iznīcināšanai. DDT insekticīdās īpašības atklāja Šveices ārsts Pauls Millers tikai 1939. gadā. Par šo atklājumu P. Millers 1948. gadā saņēma Nobela prēmiju. DDT bija pirmais sintētiskais insekticīds, ko sākotnēji izmantoja slimību pārnesošu insektu iznīcināšanai, bet vēlāk arī augu kaitēkļu un malārijas odu iznīcināšanai.
DDT un citu hlororganisko insekticīdu cirkulācija dabā, tiem uzkrājoties augsnē, ūdeņos un dzīvajos organismos, veicinājusi daudzu sugu dzīvnieku (it īpaši putnu) skaita samazināšanos un pat bojā eju. DDT lietošana spēj iedarboties negatīvi uz cilvēka nervu sistēmu. Neskatoties uz to DDT ražošanas ierobežojumi tika noteikti tikai no 1968. gada.
…
