Ņemot vērā to, ka Latvijā manāmu popularitāti ir guvušas Marijas Montesori un Rūdolfa Šteinera alternatīvās izglītības, tad turpmākajā darbā īpaši tiks aplūkotas tieši šo divu alternatīvo ideju salīdzinājums.
Katras alternatīvas būtību atklāj un raksturo tā pamatidejas jeb pamatprincipi. Kā raksta I. Beļickis „jo pilnīgāks ir šādu pamatideju kopums – to skaits un precīzi formulēts pamatsaturs, jo pilnīgāka ir konkrētā mācība, teorija, pedagoģija u.c.”
Katrs alternatīvas autors uzskata, ka tieši viņa uzskatu sistēma ir vispilnīgākā un tādēļ vislabākā, taču veidojas situācijas, kad pamatideju skaits un to skaidrojums var būt visai optimāls, bet atbilstošajās metodikās tie netiek atspoguļoti vienādi dziļi un nozīmīgi. Šādu situāciju trāpīgi var raksturot kā – teorija laba, bet prakse vāja, piemēram, R. Šteiners, vai otrādi – teorija vāja, bet prakse laba – M. Montesori.…
