Tā kā Divupe atradās pie Tigras un Eifratas, dažkārt to plūdi atnesa iedzīvotājiem lielu postu. Plūdu postošais spēks atspoguļojas šumeru mītos. Divupē ziemā lija, bet pavasarī ir pali, tāpēc arī radās mīts par pasaules plūdiem. Senajā Divupē bija ļoti silts klimats, un pēc plūdiem temperatūra sasniedza +50oC. Augsnei veidojās sausa garoza, tāpēc tika izveidota apūdeņošanas sistēma jeb irigācija. Divupieši domāja, ja notiek kāda dabas stihija, piemēram, plūdi, vētras, lietus gāzes, tad dievi ir par kaut ko neapmierināti. Tāpēc arī tika izgudroti dažadi rituāli, lai pielabinātos dieviem.
Dabas apstākļiem ir ļoti liela nozīme uz kultūru. Katrai tautai ir jāsargā un jāpilnveido sava kultūra. Dabas apstākļi kultūru var ietekmēt dažādi. Divupē tie visvairāk ietekmēja reliģiju, viņi ticēja, ka valdnieks ir strapnieks starp dieviem un zemi. Vēlak attīstoties tautai, tika pilnveidota arī kultūra.
…
