| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Paražu tiesības XII – XVI gs | 4 |
| 1.1. | Paražu tiesības Latvijas teritorijā | 5 |
| 2. | Livonijas konfederācija | 6 |
| 2.1. | Livonijas valstu un Livonijas ordeņa veidošanās | 7 |
| 3. | Paražu laulību tiesības | 12 |
| 3.1. | Livonijas perioda laulību tiesības | 13 |
| 3.2. | Sociāli – politisko attiecību raksturojums | 15 |
| 4. | Mantošanas tiesības | 26 |
| 4.1. | Lietu (īpašuma) tiesības | 35 |
| Kopsavilkums | 37 | |
| Izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksts | 37 |
KOPSAVILKUMS
1. Privāttiesību vēsture ir viena no tām tiesību zinātnes disciplīnām, kas līdz šim Latvijas Republikā ir pētīta nepietiekami.
2. Paražu tiesības bija pārmantotas no laika pirms krustnešu iebrukuma, un Livonijas zemniecība tās izmantoja līdz XVI gs. Ir saglabājušās lībiešu, igauņu, kuršu un zemgaļu tiesību pieraksti.
3. Paražu tiesību raksturīgākās iezīmes un iedzīvotāju tiesiskā apziņa visumā atbilda senās Latvijas iedzīvotāju attīstības līmenim.
4. Katoļu baznīca principā neatzina laulības šķiršanu. Tomēr attiecībā uz vietējo cilšu piederīgiem nācās iet uz kompromisiem, kas pieļāva, bet civilizētā formā mēģināja ierobežot šo parādību.
5. Livonijas laika laulību institūtam raksturīga brīvprātīga laulību slēgšana. Baltu un līvu laikam raksturīgā „vardarbīgā laulība’’ tiek atdzīta par pretēju Baznīcas tiesībām, tomēr tika pieļauta sociāli zemāko kārtu brīvprātīga salaulāšanās arī nereliģiskā kārtā.
6. Pagānisko laulību tradīciju pamatā ir sociāls akts nevis sakrāls, kas Latvijas teritorijā pazīstams pēc Kristietības izplatīšanās.
7. Baltu un līvu tiesībās – tajās nav kārtu partikulārisma, uz kuru balstoties tolaik veidojās tiesības Rietumeiropā. Tāpēc arī katoļticīgo kristiešu sākotnēji pierakstītās vietējās paražu tiesības ir iezemiešu, visu ļaužu tiesības, nevis zemnieku tiesības, par kādām tās kļūst vēlāk, kad baltu aristokrātija daļēji iekļāvās vācu bruņniecībā un dzīvoja pēc vasaļu tiesībām.
8. Balstoties uz latvju tautas dziesmām, A.Švābe ir konstatējis, ka ģimenes mantā varēja izdalīt divas mantas masas – tēva un mātes mantu.
9. Mantojuma tiesības ir zināmas visām mūsdienu tiesiskajām sistēmām.
10. Pirmās latviešu mantošanas tiesības jau atrodamas 13. gadsimtā latviešu cilšu tiesībās, kuras vēlāk sauca par zemnieku tiesībām.
11. Balti un līvi neatšķīra mantojuma tiesību no īpašuma tiesības.
12. Baltu un līvu privāttiesību paražas ir Eiropas pirmskristiānisma laika tiesību sastāvdaļa, kur var konstatēt gan ģermāņu, gan slāvu paražu tiesību ietekmi, saglabājot Baltijas reģionam raksturīgās tiesību īpatnības.
13. Baltiem un līviem līdz XIII gadsimtam nebija pazīstama baznīcas laulība. Tāpēc laulība nebija sakrāls akts.
…
Mantošanas un laulības institūtu tiesiskā regulējuma savdabība baltu un līvu paražu tiesībās un Livonijas konfederācijas laika tiesību kontekstā, un šo institūtu tiesiskā regulējuma vēsturiskās evolūcijas galvenās īpatnības, darbā ir ietverts laulību tiesību no XII gs. raksturojums, iekļaujot arī vispārīgu pārskatu par baltu un līvu tradīcijām, kā arī Livonijas kanonisko tiesību līdz XVI gs. vispārīgu raksturojumu, kad līdz ar Livonijas kanonisko tiesību sabrukumu un reformācijas ideju nostiprināšanos Latvijas teritorija atrodas no vienas puses poļu - zviedru pakļautībā, no otras Zviedrijas karalistes pakļautībā, kas ne tikai nozīmē vairāku tradīciju līdzās pastāvēšanu vienā teritorijā un laikā, bet arī atšķirīgu kultūru un reliģiju mijiedarbību.
