Modernā demokrātija nav saprotama kā vienkārša ciemata, kādas cilts vai nelielas pilsētvalsts demokrātija, tā ir demokrātija, kura valda Nacionālā valstī un tās būtība ir cieši saistīta ar Nacionālas valsts attīstību.
Demokrātīja pastāv tādās valstīs,kur valdība tiek iecelta brīvu, taisnīgu, labprātīgu vēlēšanu ceļā, kas ir pamats demokrātijas būtībai kā tādai. Ar iespēju vēlēt vien nepietiek, lai noteiktu, ka valstī valda demokrātija, jo to raksturo atbildīga valdība, iedzīvotāju iespēja kontrolēt un lemt pār politiku, iedzīvotāju informētība, taisnīgums, vienlīdzīga līdzdalība vēlēšanās, atvērtība politikā utt. Demokrātisku vēlēšanu ceļā ievēlētai valdībai ir jābūt tiesībām, un pilnvarām lemt un rīkoties
Piemēram, Anglijas Revolūcijai raksturīgās iezīmes bija demokrātiskas idejas un kustības, taču tas nenozīmēja, ka Anglija uzreiz kļuva demokrātiska
Demokrātijas attīstību būtiski ietekmēja Angļu revolūcijas laiks.
Pirmā modernās demokrātijas rakstītā konstitūcija bija Anglijas konstitūcija, kuru akseptēja 1750. gadā, tātad demokrātijas pārstrukturēšanās jau sākusies 17.gs.
Demokatizācijas viļņi ir uzskatāmi par politikas fenomenu, tas ir process, kurā notiek pāreja no nedemokrātisku režīmu uz demokrātisku režīmu. Visraksturojošākā īpašība šiem ‘’viļņiem’’ ir tā, ka tie notika vienlaikus visā Pasaulē
…
