-
Socializācijas problēmas mūsdienu ģimenēs
Vardarbībā cietušajiem bērniem 53% gadījumu pāri nodara tēvs, bet 24% - māte. Latvijā ar emocionālu vai fizisku vardarbību ģimenē saskaras 20 – 30% bērnu un jauniešu. Vardarbībā cietušo bērnu un bērnu – invalīdu ar katru gadu kļūst ar vien vairāk.
Visbiežāk vardarbībai ir pakļauti bērni ar:
- fiziskām problēmām;
- ar uzvedības problēmām;
- kuram ir saskarsmes grūtības;
- bērns, kura temperaments ir ļoti atšķirīgs no vecāku temperamenta.
No vardarbības cietušiem bērniem pieaugot var būt problēmas kontaktēties ar saviem vienaudžiem, būt pilnvērtīgiem sabiedrībā, kā arī nodibināt attiecības un savu ģimeni. Viņos jau no sākta gala ir uzkrājies naids un dusmas, kuras bieži vien tiek izgāztas uz saviem līdzcilvēkiem. Šādi bērni visbiežāk sāk klaiņot, bēgt no mājām, iesaistīties šaubīgās grupās, lietot alkoholu un narkotikas un nodarboties ar tamlīdzīgām, negatīvām nodarbēm.
Nobeigumā gribu teikt, ka bērnu tiesību pārkāpumi un nepilngadīgo noziedzība precīzi atspoguļo pastāvošās sociālās problēmas, nevēlamās un negatīvās tendences ekonomikā, kultūrā, izglītībā, masu informācijas līdzekļu darbībā un citās sfērās. Bērni cieš no konfliktiem ģimenēs, vienaudžu vidū, viņi cieš no fiziskas un seksuālas vardarbības, no nabadzības un bezcerības. Vērojama vispārēja tendence – atsvešināšanās no ģimenes, neapmierinātība, diskomforts.
Personības attīstību socializācijas procesā var vērtēt gan kā subjektīvu, gan objektīvu parādību. Negatīva pieredze socializācijas procesā var radīt upurus – cilvēkus, kuri nespēj piemēroties sabiedrībā esošām tradīcijām un standartiem.
…
Bērns sev neizraugās ģimeni, kurā piedzimt. Viņš tikai nostiprina ģimenes saites, sacementē tās, bet pēc tam patstāvīgi pārbauda to izturīgumu. Viņš daudz ko iemanto no vecākiem: gaitu, stāju, labā un sliktā izpratni, attieksmi pret cilvēkiem un sabiedrību kopumā. Tāpat arī bērnam daudz kas ir jāiemāca: prasme dzīvot cilvēku vidū, cienīt un mīlēt cilvēku un viņa dabu, ticēt cilvēkiem un saprast viņus. Katra bērna pirmsākuma problēma, es uzskatu, ir meklējama viņa ģimenē, tas ir vissenākais sociāls institūts, kurā veidojas un attīstās bērna personība. Ļoti daudzās ģimenēs vecāki nepietiekami nodarbojas ar savu bērnu audzināšanu. Bērni un jaunieši ir mūsu sabiedrības nākotne, kam ir nepieciešama pastāvīga gādība, palīdzība un aizsardzība. Katra bērna audzināšana, pieredze, attiecības sākās viņa ģimenē. Ģimene ir vissenākais sociālais institūts, bērnu personību veidojošs faktors, bet ne vienmēr ģimene darbojas kā ideāla mikrovide bērna izaugsmē.