Dabā viss sastāv no sīkām daļiņām - atomiem, kas veido molekulas. Atoms savukārt sastāv no protoniem, neitroniem un elektroniem. Daļa no šiem atomiem ir nestabili, tādēļ notiek pārvērtības, kuru rezultātā izdalās jonizējošais starojums - saukts par radiāciju. Dabā pastāv divu veidu starojumi - nejonizējošais un jonizējošais. Pazīstamākie nejonizējošā starojuma veidi ir siltums, gaisma, radioviļņi. Jonizējošais starojums ir elektromagnētisko viļņu vai augstas enerģijas daļiņu plūsma, kas spēj izmainīt atomu, molekulu un līdz ar to arī ķermeņa šūnu struktūru. Radiācija var mijiedarboties ar jebko savā ceļā, piemēram, cilvēka audiem, gaisu un ar gandrīz visu, kas ir apkārt.
Aptuveni 10% pasaules elektroenerģijas tiek saražoti, izmantojot kodolenerģiju. kodoldegvielā, urānā vai plutonija atomiem sašķeļoties mazākos atomos, rodas siltumenerģija. Šo siltumu izmanto ūdens vārīšanai, līdzīgi kā krāšņu siltumu izmanto parastajās termoelektrostacijās. …
