„Automobili jāuzskata par lokomotīves, kas iedeva tam dvēseli, un velosipēda, kas iedeva tam ķermeni, dēlu” – tā par automobili rakstīja kāds krievu žurnāls 1902. gadā.
Ir reģistrēti 416 pretendentu uz „auto izgudrotāja” titulu. Un tomēr visredzamākās pēdas auto izveidē atstājuši ne vairāk kā pieci.
Zigfrīds Markuss (1883-1898) bija ierēdnis, inženiera zināšanu viņam trūka. Viņa „bezzirga kariete”, kurai bija 2 cilindru guļošs četrtaktu benzīna dzinējs, izrādījās darboties nespējīga bez zirga palīdzības. Tās kopiju var apskatīt Vīnes tehniskajā muzejā. Otrā Markusa kariete, ko izveidoja 1887. gadā, kaut kā tomēr darbojās, Markuss ieteica interesantus risinājumus atsevišķiem auto mehānismiem, piemēram, karburatoram.
Džordžs Seldens(1846-1932), kas dzīvoja Ročesterā (ASV) arī bija ierēdnis – notārs. Viņa „pašejošo ” ekipāžu neviens netika redzējis. Bet, labi zinādams likumus, 1877. gadā viņš pieteica patentu automobiļa iekārtai tajā tika norādīts, ka jebkura ekipāža ar benzīna dzinēju ir Seldena izgudrojums. Pēc Seldena rasējumiem izgudrotā kariete glabājas Stīvensa institūtā ASV.
Literatūrā tiek minēts arī Eduards Delamārs-Dibutvils (1856-1901) , ko kopā ar mehāniķi S.Malendenu sauc par auto pirmizgudrotājiem. Sakarā ar šiem cilvēkiem automobiļa simtgadi 1984. gadā nodēvēja par „franču automobiļa gadu”, lai arī „vispasaules gads” skaitās 1986. gads.…
