Vēlēšanas ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem ikvienas demokrātiskas valsts politiskajā dzīvē. Izšķir 3 vēlēšanu sistēmas –
Mažoritārā – par uzvarētāju tiek pasludināts tas kandidāts, kuram vēlētāji ir atdevuši visvairāk balsu noteiktā vēlēšanu apgabalā; negatīvais šajā sistēmā ir tas, ka ievērojamai vēlētāju daļai nav savu pārstāvju likumdevējvarā),
Proporcionālā – tajā funkcionē partiju saraksti, partiju sarakstu sistēma ļauj iekļūt Saeimā arī nelielām partijām, bet lai nepieļautu likumdevēja sadrumstalotības, izveidoja vēlēšanu barjeras. Latvijā deputātu vietu sadalē piedalās tikai tie kandidātu saraksti, kuri pa visu Latviju ir saņēmuši vismaz 5 % balsu kopskaita.
Jauktā – tā ir proporcionālās sistēmas paveids. Tās pamatu veido partiju saraksti, bet vēlētājiem ir iespējas balsot arī par noteiktu kandidātu, vēlētāji var balsot gan par partiju, gan par konkrētu kandidātu. Tādā veidā puse deputātu tiek ievēlēta ar vienkāršu balsu vairākumu, bet otra puse – no partiju sarakstiem.
Vēlēšanu sistēmas tiek uztvertas kā sabiedrības vēsturiskās attīstības un politisko cīņu rezultāts, kuru lielā mērā ietekmē politiskās izvēles, lēmumi un intereses, tādā veidā katras konkrētas vēlēšanu sistēmas izveide katrai valstij ir individuāla.…
