Manas domas par darbu
Manuprāt, J.Jaunsudrabiņš ir uzrakstījis savdabīgu stāstu, kurā ir attēlotas jaunas un bezgala naivas meitenes pirmās mīlestības jūtas, kuras raksturo nebeidzama sajūtu gamma: priekš, mulsums, satraukums, izmisums, gaidas, cerības, ideālisms utt. Lai gan Spodris ir tas, kuru mīl Rasma, interesanti, ka stāstā mēs tomēr vairāk sastopamies ar kalpu Jāni. Spodris ir tēls, pēc kā tiecas Rasma, kaut gan nevar viņu satikt, bet Jānis patiesi ir klāt ik dienas. Pēc manām domām, Rasmas attieksme pret Jāni parāda Rasmas negatīvo pusi. Viņa ir asa, neiejūtīga, savā ziņā brīžiem pat šķiet, ka ļauna, jo viņai sagādā prieku pazemot un apsmiet Jāni. Šāda rīcība ir necienīga. Viņa nespēj un negrib novērtēt Jāņa jūtas, bet tā vietā tiecas pēc iedomātas un izsapņotas mīlestības pret Spodri, kaut gan abi tikušies vien pāris reizes. Manuprāt, Rasma idealizē Spodri, jo pirmās mīlestības laupa viņas spriestspēju.
Pēc manām domām, Rasmai tomēr ir zināmas jūtas arī pret Jāni, kas pirmoreiz parādās, kad viņa ierauga viņa izveidoto dobi un saplēsto vijoli. Šeit arī pirmo reizi rodas sajūta, ka Rasma nožēlo savu aplamo rīcību. Rasmas attieksme pret Jāni, manuprāt, mainās brīdī, kad meitene izlasa viņa sūtīto vēstuli. Viņa ir gatava par tās saturu smieties, bet, pēc manām domām, šī vēstule aizskar Rasmas sirdi. Un, lai gan Rasma allaž norāda, ka viņai netīk Jāņa jūtas, rodas sajūta, ka tās tomēr viņai glaimo.
…
