Pašā darbaspēka un darba rezultāta - ražojuma, pakalpojuma, pamatā ir prece, ko
var pirkt konkrētajā ražošanas resursu tirgū. Ja darbaspējas netiek pieprasītas, tad
veidojas bezdarbs, savukārt bezdarba rezultātā darbs netiek veiks un līdzi tam nāk
fakts, ka nav darba rezultāta, ņemot vērā faktu, ka bezdarbniekam ir darbaspējas.
Autore piekrīt faktam, ka tieši darbaspēks ir tā konkrētā- pērkamā prece, jo pateicoties
darbaspēkam veidojas šis darba rezultāts. Zinātnieku domas šajā jautājumā dalās, jo ir
tādi, kuri uzskata, ka šāds fakts darbaspēku, kuru sastāda cilvēki- dzīvas būtnes, padara
viņus par sava veida vergiem- aizskarot cilvēka pamattiesības uz brīvību un to, ka viņš
nevienam nepieder. Taču, pēc autores domām, katru lietu dzīvē var saprast un saskatīt
tajā dziļāku nozīmi, katrs pēc saviem ieskatiem. Tieši tāpat kā vārdam “tirgus”
ekonomikā un reālajā, sabiedriskajā dzīvē ir divas atšķirīgas nozīmes- tāpat arī šajā
situācijā- to var definēt, kā verdzību, atņemtu brīvību ar to, ka cilvēks kā darbaspēks
kādam pieder, taču praktiski šāds fakts nepastāv un brīvība ir tā, kura pieder ikvienam
sabiedrības loceklim.…
