| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | Definēšanas būtība | 4 |
| 2. | Klasiskā definīcija | 8 |
| 3. | Definēšanai līdzīgie paņēmieni | 14 |
| SECINĀJUMI | 17 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 19 |
Cilvēki sazinoties savā starpā bieži izmanto izteicienus, terminus un jēdzienus, kam nepieciešams izskaidrojums. Tādēļ jāprot definēt attiecīgais definējums, lai indivīdiem būtu vieglāk un saprotamāk komunicēties.
Šā iemesla dēļ es izvēlējos rakstīt referātu ar tematu „Jēdziena definējums”. Un, lai man turpmākajā dzīvē būtu vieglāk definēt dažādus jēdzienus es referātā centīšos apskatīt šo tematu plašāk. Noteikti pievērsīšu uzmanību definēšanas būtībai, objektam, definēšanas paņēmieniem un citām lietām, kas, manuprāt, spēs labāk atklāt jēdziena definējuma dziļāko būtību.
Šis temats man šķiet interesants, jo katrs sabiedrības loceklis, indivīds – vienu un to pašu parādību, lietu spēj paskaidrot dažādiem vārdiem un definēt var pilnīgi visu, kas ir ap mums. Bet vai definējums ir precīzs un atbilst loģikas definējuma likumiem – to zina tikai retais. Tas ir vēl viens no argumentiem kādēļ izvēlējos šo referāta tematu, lai iekļautos tajā sabiedrības daļā, kura spēj atbilstošo visiem loģikas likumiem korekti definēt konkrētu jēdzienu.…
Definīcijas koncentrētā veidā izsaka mūsu zināšanas par priekšmetiem. Sokrāts šajā sakarībā izteicās kategoriski: zināt – tas nozīmē prast dot definīciju. Piemēram, ja kāds nespēj definēt jēdzienu „organiskā noziedzība” , viņam nav ar arī zināšanu par šo parādību, bet tikai domas, uzskats, viedoklis. Tātad apgūt zināšanas kādā zinātnes nozarē vai studiju kursā pirmām kārtām nozīmē apgūt galveno tā pamatjēdzienu saturu.
