Pašdarbības un darba skola – G. Keršenšteiners, H. Gaudigs.
Darba skolu kustība galvenokārt tika organizēta divos virzienos. Vienu vadīja Georgs Keršenšteiners (1854-1932).Viņš iestājās par skolēnu roku darbu, kā arī patstāvīgu garīgu darbu. Keršenšteiners ieviesa skolās darbnīcas, ciešāk saistīja skolu un profesiju, uzvēra domāšanu darboties, kā arī lielu nozīmi piešķīra rakstura veidošanai darbā un uzsvēra darba nozīmi profesionālajā izglītībā ar profesionāli orientētu saturu.
Otru virzienu pārstāvēja leipcigieši – Hugo Gaudigs (1860-1923), Lote Millere un Oto Šeibners, kuri organizēja darba skolu kustību. Istrādāji virkni praktisku metožu (darba tehniku).Jebkurai mācību nodarbībai galvenais vadmotīvs bija – „brīvs, garīgs skolu darbs”. Ja darba skolas mērķis bija mācību stundu uzlabošana bez radikālas skolu kritikas, tad pārējie projekti spēra soli tālāk ( piem., Blonskis u.c.).…
