-
Dabas katastrofas
Оцененный!
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Kosmiskās katastrofas | 1 |
| Meteroīti | 1 | |
| 2. | Tektoniskās katastrofas | 2 |
| Vulkāni | 2 | |
| Zemestrīces | 3 | |
| 3. | Klimatiskās katastrofas | 4 |
| Plūdi | 4 | |
| Vētras | 5 | |
| Lavīnas | 7 | |
| Aukstums | 8 | |
| Sausums | 8 | |
| 4. | Tehniskās katastrofas | 9 |
| Ugunsgrēki | 9 | |
| 5. | Slimības, epidēmijas | 10 |
| AIDS | 10 | |
| 6. | Izprovocētās katastrofas | 11 |
| Globālā sasilšana | 11 | |
| 7. | Vides piesārņojums | 12 |
| Gaisa piesārņojums | 12 | |
| 8. | Sociālās katastrofas | 13 |
| Karš | 13 | |
| Izmantotā literatūra | 14 |
. Kosmiskās katastrofas
• Meteroīti
Lielus kosmiskās vielas gabalus, kas nesadeg atmosfērā, bet nokrīt uz Zemes virsas, sauc par meteorītiem. Kādreiz tie ir bijuši komētu un asteroīdu daļas. Ik gadu uz Zemes nokrīt vairāk nekā 3000 meteorītu; katrs no tiem sver aptuveni kilogramu vai vairāk. Galvenokārt tie ir akmens meteorīti, mazāk ir dzelzs un dzelzs - akmens meteorīti. Milzīgiem meteorītiem saduroties ar Zemi, izveidojas krāteri. To lielums ir no dažiem metriem līdz 140 km diametrā.
Pazīstamākais un uz Zemes lielākais reģistrētais meteorīts ir 1908. gada 30. jūnijā Austrumsibīrijas taigā nokritušais Tunguskas meteorīts. Uzskata – tā bijusi neliela Zemes atmosfērā nonākusi komēta, kas uzsprāgusi 4 – 10 km virs zemes. Sprādziens zemē izveidojis krāteri 5 km diametrā un koncentriski, ar galotnēm uz āru nogāzis kokus vairāk nekā 2 tūkstošu km2 lielā platībā
…
