Автор:
Оценка:
Опубликованно: 17.03.2010.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: Нет
Ссылки: Использованы
  • Конспект 'Intelektuālā īpašuma administrēšana maksātnespējas procesā', 1.
  • Конспект 'Intelektuālā īpašuma administrēšana maksātnespējas procesā', 2.
  • Конспект 'Intelektuālā īpašuma administrēšana maksātnespējas procesā', 3.
  • Конспект 'Intelektuālā īpašuma administrēšana maksātnespējas procesā', 4.
  • Конспект 'Intelektuālā īpašuma administrēšana maksātnespējas procesā', 5.
  • Конспект 'Intelektuālā īpašuma administrēšana maksātnespējas procesā', 6.
Фрагмент работы

Slēdzot līgumus par visa organizācijas pārstāvētā repertuāra lietošanu, tajos parasti tiek ietverts darbu lietotāju pienākums iesniegt informāciju par izmantotajiem darbiem. Šāds pienākums var būt noteikts arī likumā. Iesniegtā informācija kalpo precīzai atlīdzības sadalei.
Līdzīgi tiek prasīts iesniegt informāciju par darbu lietošanas gaitā gūtajiem ieņēmumiem. Tas nepieciešams tādēļ, ka atlīdzība vairumā gadījumu tiek aprēķināta kā procents no ieņēmumiem. Pienākums informēt organizāciju par saviem ieņēmumiem var būt noteikts arī likumā (Vācija).
Gadījumos, kad ekskluzīvas tiesības vietā autoriem un citiem tiesību īpašniekiem ir noteikta tikai tiesība uz atlīdzību (piemēram, privātās kopijas gadījumā), tās noteikšana tiek atstāta valsts kompetencē vai arī tiek deleģēta tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. Šīs deleģēšanas rezultātā pieņemtais tarifs iegūst normatīvu raksturu. Jautājums ir interesants tāpēc, ka šajā gadījumā privātās institūcijas kompetencē ir izdot būtībā ārēju normatīvu aktu. Likums šo lēmumu var kvalificēt kā administratīvu aktu (Venecuēla).
Savukārt gadījumos, kad tarifi tiek noteikti par tādiem darbu lietošanas veidiem, uz kuriem attiecas autoru ekskluzīvā tiesība, parasti tie ir tiesību īpašnieki, kas to nosaka vai arī deleģē šo kompetenci administrēšanas organizācijai. Tā kā organizācijas lielākoties dibina un kontrolē paši tiesību īpašnieki, būtībā arī viņi paši nosaka šo cenu. Likumā var būt ietverts pienākums dot atlaides tiem darbu izmantotājiem, kuru funkcijas ir vērstas uz sabiedriskā labuma veikšanu (Francija).9
Kopienas tiesā ir skatīts jautājums, cik atbilstoši Kopienas tiesībām ir nosacījumi par to, ka darbu lietotājiem ir noteikts vienots maksājums neatkarīgi no tā, kādus muzikālos darbus faktiski izmanto konkrēts lietotājs. Tiesa ir atzinusi,10 ka situācijā, kad, pastāvot praktiskiem šķēršļiem, nav racionāli dalīt pārstāvēto repertuāru komercializējamās apakšgrupās, šāda organizāciju noteiktā prasība ir pamatota.
Šajā pašā lietā Kopienas tiesa sniegusi atbildi arī uz jautājumu par tarifu atšķirību dažādās Kopienas valstīs. Tiesa ir atzinusi, ka tarifu atšķirības Kopienas valstīs var pastāvēt tad, ka tās ir pamatotas ar objektīviem apstākļiem katrā valstī.11

Коментарий автора
Atlants