Darbība aizsākas mazā istabā ar nemierīgo Faustu. Fausts ir izglītots skolotājs. Istabā viņš šķirsta grāmatu. Bilstot gara zīmi, parādās Gars liesmās. Gars pēc brīža pazūd, ierodas Vēgners, jautā, vai nevar mācīt viņam deklamēt. Fausts pieliek ģifts kausu pie mutes, tad dzird eņģeļu kori. Tikmēr aiz pilsētas vārtiem zeļļi, kalpone, students u.c. sūdzas par birģermeistaru, kopš viņš ir amatā, nabags ubago. Visi žēlojas par savu dzīvi.
Ir pavasaris, visi līksmo, Vāgners sūdzas par trokšņiem. Zemnieki priecājas par jauniešu mīlu. Vecais zaimojas par Fausta atnākšanu, pēc tam saka „paldies” par ārstēšanu. Vāgners stāsta par tautas laipnību. Fausts stāsta, kā tēvs indējis ļaudis. Tad sarunājas par melno suni.…
