Renesanses mūzikas periods aptver laiku no 1400. līdz 1600. gadam. Gūtenbergas preses izgudrošana ļāva plaši izplatīt mūziku un mūzikas teoriju. Mūzika, kas arvien vairāk atbrīvota no viduslaiku ierobežojumiem, diapazonā, ritmā, harmonijā, formā un apzīmējumos kļuva par jaunas personiskās izpausmes līdzekli. Laicīgā mūzika absorbēja sakrālās mūzikas paņēmienus un otrādi. Tādas populāras laicīgās formas kā šansons un madrigāls izplatījās visā Eiropā. Parādījās arī mūsdienu koka pūšamie un misiņa instrumenti, piemēram, fagots un trombons; paplašinot skaņas krāsu un jaudas diapazonu. Polifonija- vienlaicīgi skanošas melodijas, kur katrai melodijai ir savs ritma zīmējums- ir viena no ievērojamākajām izmaiņām, kas muzikāli iezīmē renesansi no viduslaikiem. Tās izmantošana mudināja izmantot lielākus ansambļus un pieprasīja instrumentu komplektus, kas apvienotos visā vokālajā diapazonā. Slavenākie renesanses komponisti bija Žoskēns de Prē ar kompozīciju “Ave Maria...Virgo Serena”, polifonijas meistars Džovanni Pjerluidži da Palestrina un Gregorio Allegri ar skaņdarbu “Miserere”.…
