Zvīņspārņi jeb tauriņi

Vispārīgas ziņas.

Līdzīgi daudzām krāšņām eksotiskām puķēm, vieni no skaistākajiem dabas veidojumiem ir tauriņi. Labāk pazīstami ir dienastauriņi, jo tie aktīvi ir dienā. Naktstauriņi lido naktīs. Tomēr sugu skaita ziņā naktstauriņu ir daudz vairāk (250 000 sugu) nekā dienastauriņu (15 000 sugu). Tie kopā veido tauriņu kārtu Lepidoptera. Tauriņu attīstības ciklā ir 4 stadijas – ola, kāpurs, kūniņa un imago (pieaudzis īpatnis). Pāreju no vienas stadijas otrā stadijā sauc par metamorfozi. Visi tauriņi ir augēdāji, tāpēc tie dzīvo visur, kur sastopami augi, izņemot ļoti aukstus rajonus. Dažu sugu tauriņi, piemēram, admirālis, ziemā guļ, citi, piemēram, Bogongo naktstauriņš, barības meklējumos migrē lielos attālumos. Dažas sugas ir kaitīgas. Kāpostu balteņa kāpuri barojas ar dārzājiem, bet drēbju kodes kāpuri pārtiek no drēbju dabiskajām šķiedrām. Tauriņi ir kukaiņi ar diviem zvīņainu spārnu pāriem un sūcējtipa mutes orgāniem, kas sagriezti spirālē. Tauriņi pārtiek galvenokārt no nektāra, ko atrod ziedos. Spārnu zvīņas ir saplacināti, pārveidoti hitīna matiņi. Tās veido spārnu zīmējumu. Zvīņu dobumā atrodas krāsainas vielas. Zvīņu rievotā virsma lauž vai atstaro uz tās krītošos gaismas starus. Tāpēc tauriņu spārniem bieži ir spilgta krāsa, dažkārt ar perlamutra mirdzumu. Spārnu zīmējums palīdz tauriņiem paslēpties apkārtējā vidē vai brīdina ienaidniekus, ka tauriņš ir indīgs. Tauriņu kāpuri ir tārpveidīgi. Tiem ir trīs pāri posmotu kāju un vēl neīstās kājas (ķermeņa izaugumi). Kāpuriem ir grauzējtipa mutes orgāni. Ļoti daudzām tauriņu sugām (it īpaši tām, kas pie mums nav sastopamas) latviskais nosaukums nav izdomāts. Tām ir tikai zinātniskais nosaukums, piemēram, Callicore cyllene, Papilio karna, Callithea optima, Callicore mengeli vai Agrias claudina. Lielākais dienastauriņš pasaulē ir karalienes Aleksandras putnspārnu tauriņš. Tā spārnu izpletums ir 28 cm. Šis tauriņš ir apdraudēts, jo tiek izcirsti meži, kuros tas dzīvo. Bet mazākais dienastauriņš ir pundurzilenītis.

…