-
Vides un sabiedrības kā divu sistēmu mijiedarbība
Secinājumi:
Latvijā jau vairākus gadus darbojas deviņas gaisa piesārņojuma monitoringa stacijas. Tomēr tas nav pietiekami, lai pilnībā nodrošinātu vides stāvokļa novērtējumu, īpaši lielākajās pilsētās Latgales reģionā, kur ir visaugstākie mirstības rādītāji, kā arī daudz augstāki saslimstības rādītāji ar elpošanas sistēmas slimībām salīdzinājumā ar citiem Latvijas rajoniem. Kā zināms, slikta gaisa kvalitāte ir viens no faktoriem, kas veicina alerģisko dermatītu, iedzimtu slimību, infekcijas slimību un zīdaiņu astmas attīstību. To arī apliecina 2003. gadā SIA "ITA Konsultants 2003" veiktais pētījums "Gaisa piesārņojuma un tā pārrobežu pārneses ietekme uz iedzīvotāju veselību Saldus rajonā" – pētot četru pierobežas pagastu iedzīvotāju (vecumā no 12 līdz 18 gadiem un no 18 līdz 60 gadiem) veselību (saslimstības, mirstības rādītājus, izvērtējot elpošanas sistēmas stāvokli un garīgo veselību), konstatēja, ka viņiem pieaug elpošanas sistēmas slimības un pasliktinās centrālās nervu sistēmas (garīgās veselības) stāvoklis salīdzinājumā ar iedzīvotāju veselības rādītājiem (kontroles) Jēkabpils un Aizkraukles rajonā. Kā iemesli nelabvēlīgai ietekmei uz veselību tiek minēta sēra dioksīda un benzola iedarbība (sēra dioksīda un benzola koncentrāciju pārsniegumi).
…
Pilsētu vide nodrošina svarīgas iespējas, kas nepieciešamas ilgtspējīgai dzīvei. Iedzīvotāju blīvums pilsētās nozīmē īsākus braucienus uz darbu un pakalpojumu saņemšanai, intensīvāku sabiedriskā transporta izmantošanu un mazākus mājokļus, kam nepieciešama mazāka apgaismošana un apkure. Rezultātā pilsētnieki patērē mazāk enerģijas uz vienu iedzīvotāju nekā laukos dzīvojošie, tāpēc ir ļoti svarīgi rūpēties par savu vidi, lai uzlabotu dzīves kvalitāti sev un apkārtējiem iedzīvotājiem. Latvijā otra lielākā pilsēta ir Daugavpils. Vēlējos noskaidrot kāda ir vide Daugavpilī, kurā dzīvo 98 tūkstoši iedzīvotāji, jo tā atrodās latgalē, kurā ir lielākā mirstība Latvijā. Daugavpils atmosfēras gaiss un troksnis: • Daugavpils piesārņojošo vielu emisijas: Oglekļa dioksīds (% visvairāk), oglekļa oksīds, slāpekļa dioksīds, cietās izkliedētās daļiņas, dzelzs oksīds, piesātinātie ogļūdeņraži, sēra dioksīds u.c. • Stacionāro emisiju avoti: PAS «Daugavpils siltumtīkli » 3 siltumcentrāles un lokālās katlu mājas (80%), ražošanas uzņēmumi - AS «Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca», «Lokomotīvju depo», SIA «Latgales metāls», AS “Ditton pievadķēžu rūpnīca” u.c. • Mobilās emisijas: Autotransports, dzelzceļa transports, lidmašīnas • Vistīrākais gaiss: Pilsētas zaļajās zonās un pie ūdeņiem • Visbūtiskākā ietekme: Jaunbūves, Ķīmijas, Dzelzceļnieka, Čerepovas un Gajoka mikrorajonos Pie A6 un A13, Daugavas ielā, 18. novembra ielā, pilsētas centra ielās, pie dzelzceļa līniju sliežu ceļiem.
