Oksīdu iedalījums
Oksīdus iedala:
Skābie - spēj reaģēt ar bāzēm, veidojot sāļus, var reaģēt ar ūdeni, veidojot skābes, šajos oksīdos elementam parasti ir liela oksidēšanas pakāpe (SO2, SO3, CO2, CrO3)
Bāziskie - spēj reaģēt ar skābēm, veidojot sāļus, var reaģēt ar ūdeni, veidojot hidroksīdus. Šajos oksīdos elementam parasti ir maza oksidēšanas pakāpe (Na2O, K2O, CaO).
Amfotērie - var reaģēt gan ar skābēm, gan arī ar bāzēm, abos gadījumos veidojot sāļus (Al2O3, ZnO).
Sāļus neradošie jeb indiferentie oksīdi - nereaģē ne ar skābēm, ne bāzēm (CO, N2O).
Skābekļa veidojumi
Skābeklis var veidot:
Peroksīdus-savienojumi, kuros divi skābekļa atomi ir ķīmiski saistīti savā starpā. Peroksīdus uzskata par ūdeņraža peroksīda H2O2 sāļiem, jo tam piemīt vājas skābes īpašības.
Superoksīdus- Superoksīdi satur superoksīdjonu O2 −
Ozonīdus-Ozonīdi satur ozonīdjonu O3−.
Fizikālās īpašības
Normālos apstākļos oksīdi var atrasties;
Cietā agregātstāvoklī
Šķidrā agregātstāvoklī
Gāzveida agregātstāvoklī
…
