„Sapnis vasaras naktī” tiek uzskatīta par vienu no labākajām un populārākajām Šekspīra komēdijām. Tā ne tikai uzvesta neskaitāmas reizes uz teātra skatuves, bet arī vairākkārt ekranizēta un iestudēta uz baleta skatuves, kā arī šī luga ir pamats un iedvesmas avots vairākiem literāriem darbiem.
Mūsdienu šekspirologi joprojām nav vienojušies par to, kāda ir šīs lugas tematika, bet, kā jau minēts iepriekš, piektā cēliena pēdējās rindas noslēdzas ar domu, ka visa luga, iespējams, ir bijis sapnis. Vai tam ticēt vai neticēt, tas paliek katra paša ziņā, taču tieši šāds sižeta pavērsiens šķiet raksturīgs Šekspīram. Dramaturgs vienmēr spēlējies ar saviem skatītājiem (lasītājiem) un tas ļauj izskaidrot pastāvošās lugas nepilnības un neskaidrības vai arī grūti formulējamo tematu. Lugā parādās arī dažādas nesavienojamas lietas (Angļu kultūra un Grieķu kultūra), literāri tēli (Titānija, Oberons, Pirams, Tizbe) un absurdi (karst ledus, verdošs sniegs).Tāpat kā šī komēdija, arī sapņi, ir krāšņi, notikumiem bagāti, mazliet absurdi, maģiski, bet šķietami reāli un tieši šī iemesla dēļ tos bieži vien ir grūti paskaidrot. Tādēļ jautājums paliek atklāts – vai visa luga tomēr jāuztver kā sapnis?
…
