Grafisko līdzekļu sistēmu, ko lieto valodas skaņu atveidošanai, sauc par rakstību. Mūsdienās lielākajai daļai pasaules valodu ir gan runas, gan rakstu veids. Vēsturiski rakstu valoda kā mutvārdu valodas izpausme rakstu formā radusies krietni vēlāk, piemēram, daudzām valodām rakstība radusies tikai mūsu ēras 8. – 9. gadsimtā. Abiem valodas veidiem sabiedrībā ir vienlīdz svarīga nozīme, taču rakstība ir lielā mērā nosacīta un daudz vieglāk apzinīgi noformēta nekā skaņu valoda1.
Rakstu valodas priekšrocība ir neierobežotība laikā un telpā: rakstība dod iespēju sazināties ar klāt neesošu klausītāju (t.i. lasītāju), savukārt, tās trūkums – skaņu valoda rakstos zaudē savu dzirdamību, intonācijas bagātību un tiešo ietekmi uz klausītāju2. …
