Krimināltiesības kā patstāvīga tiesību nozare ir vienveidīgu normu kopums, kas nosaka kriminālatbildības pamatu un principus, par noziedzīgiem atzītos nodarījumus un par to izdarīšanu paredzētos sodus, reglamē soda noteikšanas princips, kā arī nosacījumus atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda.
Krimināltiesības ir publisku tiesību nozare, kas regulē attiecības starp personu, kas vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un valsti tās kompetentu institūciju personā, piedraudot ar sodu un piemērojot sodu valsts vārdā.
Kā tiesību zinātnes nozare krimināltiesības pēta noziedzīgu nodarījumu un sodu tiesisko reglamentāciju, veic teorētisko likumu skaidrošanu un to piemērošanas prakses izpēti, apzina krimināltiesisko institūtu vēsturiskās attīstības etapus un citu valstu krimināltiesību normu īpatnības, tādējādi radot bāzi krimināltiesību normu iedarbības un piemērošanas pilnveidošanai.…
Krimināltiesības kā patstāvīga tiesību nozare ir vienveidīgu normu kopums, kas nosaka kriminālatbildības pamatu un principus, par noziedzīgiem atzītos nodarījumus un par to izdarīšanu paredzētos sodus, reglamē soda noteikšanas princips, kā arī nosacījumus atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda. Krimināltiesības ir publisku tiesību nozare, kas regulē attiecības starp personu, kas vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un valsti tās kompetentu institūciju personā, piedraudot ar sodu un piemērojot sodu valsts vārdā. Kā tiesību zinātnes nozare krimināltiesības pēta noziedzīgu nodarījumu un sodu tiesisko reglamentāciju, veic teorētisko likumu skaidrošanu un to piemērošanas prakses izpēti, apzina krimināltiesisko institūtu vēsturiskās attīstības etapus un citu valstu krimināltiesību normu īpatnības, tādējādi radot bāzi krimināltiesību normu iedarbības un piemērošanas pilnveidošanai. Krimināltiesību teorija ir cieši saistīta ar vispārīgo valsts un tiesību teoriju, tādām krimināltiesiskām zinātnēm, kā kriminālprocess, sodu izpildes tiesības, kriminoloģija, kriminālistika.
