1.Latvijas tiesību vēstures priekšmeta saturs un nozīme.
Vēstures priekšmets galvenā kārtā ir cilvēks un atkal cilvēks. Ja eksakto zinātņu pētīšanas metodes ir eksperiments un novērojums, tas, turpretīm, vēstures zinātnē eksperiments nav iespējams.
1)vēstures zinātnē nav iespējams eksperiments;
2)vēstures zinātnē nav iespējams tiešais novērojums.
Senatnē ir nodibināta teorija, ka valsts dzīve attīstās pēc zināmas likumīgas shēmas: revolūcija, demokrātija, aristokrātija un monarhija.
Runājot par RietumEiropas vēsturi, vācu zinātnieks Kurts Breisigers izšķir divus periodus:
1)grieķu-romiešu periods
2)ģermāņu-romāņu periods.
Katrā periodā Breisigs izšķir četrus laikmetus:
1)dzimts satversme;
2)karaļa varas;
3)aristokrātisma jeb feodālisma;
4)suverenitātes jeb demokrātijas laikmets.
Tiesību vēstures pētīšanas priekšmets ir tiesisko normu attīstība noteiktā vietā un laikā. Tiesību vēstures uzdevums ir noskaidrot kā tiesības mainās un kāpēc tās mainās. Vēsturei ir jācenšas sasniegt tās augstākais uzdevums, atrast to cēloņu sakarību, kas pastāv starp tiesību attīstību no vienas puses un citiem vēstures faktoriem no otras puses. Tiesību vēsturei ir jācenšas tiesību attīstību uztvert citādi, kā to dara parastā vēsture. …
