Rīgas namu arhitektūras analīze

Smilšu iela 2
1902., (1.stāva skatlogi 1909.gadā pēc Paula Mandelštama projekta) Konstantīns Pēkšēns - viens no visu laiku ievērojamākajiem latviešu arhitektiem. Viņa atstātais mantojums ir nesaraujami saistīts ar reģionālās būvmākslas rašanos un attīstību Rīgā. Rīgā vien pēc viņa projektiem uzcelts vairāk nekā 250 daudzstāvu mūra namu, kā arī vesela virkne koka ēku. Meistara darbi vienlīdz plaši un nozīmīgi aptver gan eklektisma, gan Rīgas jūgendstila uzplaukuma. Jūgendstils
Ēkas apdarē izmantots sarkanais ķieģelis, krāsainas flīzes un apmetums, kas rada dažādu tonalitāšu salikumu. Ēkas fasādes centrā izvietots divstāvu erkers, kuru balsta kariatīdes un atlantu figūras (antīkais mantojums), kā arī ozols ar varenām saknēm. Fasādi rotā jūgendstilam raksturīgie dekoratīvie elementi, piemēram, vilku galvas, pāvs, kas ir skaistuma un pašapziņas simbols, spārnota sievietes galva, kas ir saules simbols. Erkera stūra pilastrus rotā pūces un vāveres ciļņi, kā arī īpašnieka iniciāļi un celšanas gada skaitlis. Zem ēkas centrā izvietotā divstāvu erkera “stāvošā” herma tiek uzskatīta par skaistāko sievietes tēlu Rīgas jūgendstila arhitektūrā. Mansarda logus rotā stilizēts saules motīvs.(jūgendstils) Katra logailas apmale otrajā un trešajā stāvā ir atšķirīgas. Jūgendstils Latvijā saistāms ar saistīts ar nacionālās pašapziņas palielināšanos. Arhitektūrā dominēja neoklasicisma un nacionālā romantisma elementi. Raksturīga celtnes funkcionālā uzbūve, kas izvirzījās par prioritāti, fasāde tika izcelta gan ar arhitektoniskiem līdzekļiem - erkeriem, lizēnām, durvju un logu ailām-, gan ar būvplastikas elementiem -ciļņiem, skulptūrām, ornamentu.…