Agrs rīts...
Pieceļos.. Dodos savā rīta pastaigā- svaigs, dzestrs gaiss kā viegla narkotika ieplūst manās plaušās..
Vecs šķūnis...
Bezdelīgas ligzda..
Zemē mazs putniņš guļ- nekustīgs, nejutīgs, mēģina ievilkt elpu, kaut tas sāp...
Viss sāp...
Paceļu to...
Tik vārgs...
Pār vaigu aizplūst asara- viena, dedzinoša, smeldzīgi sāja...
Vēlos...
Ielikt to ligzdā...
Jūtu- tas manās rokās mirst...…
