-
Jauniešu vecumposma īpatnības
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Jauniešu vecumposma iedalījums un raksturojums | 4 |
| 1.1. | Pedagogu un psihologu atziņas par jauniešu vecumposmu | 4 |
| 1.2. | Jauniešu fiziskais briedums | 5 |
| 1.3. | Jauniešu psihiskā un emocionālā attīstība | 6 |
| 2. | Personības īpašības un attīstība jauniešu vecumā | 11 |
| 2.1. | Jauniešu personības īpašības | 11 |
| 2.2. | Jauniešu kognitīvās un intelektuālās attīstības raksturojums | 12 |
| 3. | Jauniešu saskarsmes raksturojums | 15 |
| 3.1. | Pedagogu un psihologu atziņas par saskarsmes procesu jauniešu vecumposmā | 15 |
| 3.1. | Savstarpējās attiecības ar vienaudžiem | 16 |
| 3.2. | Attiecību īpatnības ar pieaugušajiem | 17 |
| 4. | Jauniešu darbība mācību procesā | 20 |
| Nobeigums | 23 | |
| Izmantotā literatūra | 25 |
Psiholoģijā un pedagoģijā vecumu no 15-18 gadiem uzskata par agrīnās jaunības vecumu, un tas sakrīt arī ar vecāko skolas vecumu. Šis vecums ir arī fiziskā brieduma sākumstadija un vienlaikus dzimumattīstības beigu stadija.
Šajā periodā būtiskākais ir identitātes atrašana vai arī intensīva tās meklēšana. Jaunības periodā notiek personības izpausmju harmonizācija- līdzsvara iestāšanās. Pilnveidojas arī psihiskie procesi ( dalīta uzmanība, loģiskā atmiņa, abstrakta domāšana) un nostiprinās rakstura īpašības. Personības saskarsme kļūst līdzsvarota mazāk konfliktu ar pieaugušajiem un vienaudžiem, samazinās negatīvisms, palielinās paškontrole. Jaunietis vairāk atbilst pieaugušajam nekā bērnam.
Jaunietis 15-18 gadu vecumposmā mācās vidusskolā un beidz vidējo mācību iestādi un kļūst par pilntiesīgu sabiedrības locekli, saņem pasi, iegūst tiesības piedalīties vēlēšanās. Vienlaikus viņš uzņemas arī pilnu juridisko atbildību par savu rīcību. Skolēns pilnīgi apzinās mācību un profesijas izvēles sabiedrisko jēgu. …
Psiholoģijā un pedagoģijā vecumu no 15-18 gadiem uzskata par agrīnās jaunības vecumu, un tas sakrīt arī ar vecāko skolas vecumu. Šis vecums ir arī fiziskā brieduma sākumstadija un vienlaikus dzimumattīstības beigu stadija. Šajā periodā būtiskākais ir identitātes atrašana vai arī intensīva tās meklēšana. Jaunības periodā notiek personības izpausmju harmonizācija- līdzsvara iestāšanās. Pilnveidojas arī psihiskie procesi ( dalīta uzmanība, loģiskā atmiņa, abstrakta domāšana) un nostiprinās rakstura īpašības. Personības saskarsme kļūst līdzsvarota mazāk konfliktu ar pieaugušajiem un vienaudžiem, samazinās negatīvisms, palielinās paškontrole. Jaunietis vairāk atbilst pieaugušajam nekā bērnam.
