Reiz dzīvoja kāda ģimene, kurā bija bēri un divi vecāki - vīrs un sieva. Viens no viņiem katru dienu cēlās agri no rīta un gāja uz darbu, strādāja vairākas stundas, skaitļojot dažādus ciparus pie datora, un pēc tam katru dienu nāca mājās piekusis un ļoti noguris. Tomēr viņu mājās sagaidīja siltas vakariņas un TV, kā arī salds miegs pa nakti. Viņš jutās labi, jo to noteikti bija pelnījis, tāpēc ka visu dienu bija cītīgi strādājis un nopelnījis iztiku savai ģimenei. Un tāpēc, ka viņš pelnīja vairāk par visiem šajā ģimenē, viņš bija ģimenes galva, un izrikoja visus citus, kamēr pats atpūtās pēc grūtās darba dienas. Rūpēties par māju un bērniem nebija viņa pienākums, jo viņš pelnīja visai ģimenei. Sievas pienākums bija rūpēties par māju un bērniem, jo tā tas jau ir bijis kopš senseniem laikiem, taču bērnus, lai gan ne īpaši centīgi, tomēr dažkārt pārliecināja mammai palīdzēt, kad viņa sūdzējās par nogurumu vai saplaisājušu roku ādu no biežās trauku mazgāšanas.…
