-
Amerikas seno iedzīvotāju kultūra
Lai pagātni saglabātu dzīvu, inki bija attīstījuši mumificēšanas mākslu. Mūmijas ne tikai saglabāja, bet tās ari veda līdzi parādēs, tās piedalījās ģime¬nes svētkos un, saviem dzīvajiem pavadoņiem piepalīdzot, iemalkoja iecienī¬to čiču.
1533. gada l9. augustā Kahamarkas katoļu baznīcas zvani vēstīja par inku Impērijas bojāeju. Visi inku valdnieki pēc spāņu okupācijas nomira nedabīgā nāvē. Manko II nogalināja viņa ciemiņi. Nākamie divi inki tika noindēti un pēdējo Inku spāņi nogalināja.
Daudzi iedzīvotāji nomira badā. Daudzus pārvērta par vergiem Andu sudraba raktuvēs. Laukos sāka saimniekot eiropieši. Vienas paaudzes laikā indu skaits saruka par 50%. Eiropiešu ievestās slimības sēja nāvi. Taču vislielākais zaudējums bija plānveidīga un sistemātiska „Saules reliģijas” iznīcināšana un īpatnējās inku kultūras iznīcināšana.
Manuprāt, inku kultūra bija ļoti daudzveidīga un krāšņa. Inki bija izcili mākslinieki un ļoti labi nodarbojās ar būvniecību. Liekas, ka inku kultūra sevī ir apvienojusi daudzas citas kultūras. Piemēram ēģiptiešu mumificēšana, precizitāte būvniecībā un upurēšana dieviem. Inku kultūra sevī ietver ļoti plašu informācijas krājumu un vissavdabīgākais man likās tas, ka viņi no uzvarēto ienaidnieku galvaskausiem veidoja dzeramos kausus un tas, kā viņi to darīja. Man patīk inku kultūras daudzveidīgums un nenoteiktums, piemēram mantiniekam nebija obligāti jābūt valdnieka dēlam, ja valdniekam kaut kas nepatika viņš varēja iecelt kādu citu u.c.
…
Amerikas seno iedzīvotāju kultūra Jaunākie arheoloģiskie atklājumi liecina, ka Amerikas kontinentā civilizāciju veidošanās process aizsācies aptuveni tajā pašā laikā, kurā sākās Nīlas, Tigras – Eifratas un Indas ielejas kultūras. Pirms 15 vai 20 tūkstošiem gadu daļa Āzijas iedzīvotāju devušies uz austrumiem. Dienvidamerika seno iedzīvotāju kultūras Naskas kultūra Nakskas kultūras keramikā dominē melna, dzeltena un sarkanbrūna krāsa. Melno krāsu iegūst no tintes zivs, dzelteno - no kartupeļu lapām, bet sarkanbrūno - no ērcītēm, kas dzīvo uz kaktusiem. ezera apkaimē, kur jau tajos laikos, tāpat kā mūsu dienās, mita aimaras ciltis. Tiavanaku kultūra Senās Romas laikos - mūsu ēras pirmajos gadsimtos pakāpeniski attīstījās Tiavanaku kultūra, kas ietvēra daļu tagadējās Bolīvijas un gandrīz visu Peru. Klasiski šīs kultūras pieminekļi atradās Titikakas Amerikas seno iedzīvotāju kultūra Jaunākie arheoloģiskie atklājumi liecina, ka Amerikas kontinentā civilizāciju veidošanās process aizsācies aptuveni tajā pašā laikā, kurā sākās Nīlas, Tigras – Eifratas un Indas ielejas kultūras. Pirms 15 vai 20 tūkstošiem gadu daļa Āzijas iedzīvotāju devušies uz austrumiem. Dienvidamerika seno iedzīvotāju kultūras Naskas kultūra Nakskas kultūras keramikā dominē melna, dzeltena un sarkanbrūna krāsa. Melno krāsu iegūst no tintes zivs, dzelteno - no kartupeļu lapām, bet sarkanbrūno - no ērcītēm, kas dzīvo uz kaktusiem. ezera apkaimē, kur jau tajos laikos, tāpat kā mūsu dienās, mita aimaras ciltis. Tiavanaku kultūra Senās Romas laikos - mūsu ēras pirmajos gadsimtos pakāpeniski attīstījās Tiavanaku kultūra, kas ietvēra daļu tagadējās Bolīvijas un gandrīz visu Peru. Klasiski šīs kultūras pieminekļi atradās Titikakas Senā inku kultūra Tajā laikā, kad Čimu valsts piedzīvoja uzplaukumu, Peru centrālā kalniene, kur dzīvoja kečuas ciltis, bija tāla, mežonīga nomale. Tomēr 14. gadsimtā šeit, augstu kalnos, plašā ielejā, kas atradās trīs ar pus tūkstoši metru augstumā, izveidojās spēcīgā inku valsts. Pēc simt gadiem tai bija lemts iekarot visas Andu zemēs. Šīs valsts kodols bija inku cilts (viena no kečuas ciltīm) teritorija, bet centrs - Kusko pilsēta (kečuas valodā šis vārds nozīmē naba), kas, acīm redzot, nodibināta 14. gadsimta pirmajā pusē.
