Gadsimtiem ilgi latviešiem bija tikai viens dzejnieks- tauta, savas folkloras radītāja un glabātāja. Šis spēks bija tik stiprs, ka iedvesmoja ne tikai pirmajiem latviešu dziesmu svētkiem, lika darboties jaunlatviešu kustībai, sekmēja kultūras attīstību, bet arī veicināja vairāku izcilu dzejnieku daiļrades attīstību. Folklora kā dziļa strāva ieplūda latviešu lirikā. 19.gadsimta deviņdesmitajos gados un 20.gadsimta sākumā aizsākās lirikas uzplaukums. Viens no tā laika dzejniekiem, klusajiem romantiķiem bija Fricis Bārda.
Fricis Bārda- viens no latviešu romantiķiem, kura dzejas pasaule ir emocionāli iespaidīga. Dzejai raksturīgs nāves motīvs, gleznains, personifikācijām bagāts tēlojums, lirisms, patiesu jūtu cildinājums, rakstījis darbus arī literatūras kritikā un estētikā.
Skolas programmās nav atvēlēta īpaši liela vieta F.Bārdas daiļradei, bet, kas ar to ir iepazinies, sadraudzējas uz ilgu laiku.
…
