-
Dzīves scenāriji
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Dzīves scenāriji | 4 | |
| Pirmais dzīves scenārijs | 4 | |
| Otrais dzīves scenārijs | 5 | |
| Trešais dzīves scenārijs | 6 | |
| Ceturtais dzīves scenārijs | 7 | |
| Secinājumi | 9 | |
| Izmantotie literatūras avoti | 10 |
Šķiet, lai cik laimīgs, pašpietiekams vai apmierināts nebūtu cilvēks, nav neviens tāds, kurš nebūtu aizdomājies, par to, kāda būtu viņa dzīve, ja kāda iepriekš veikta izvēle vai darbība būtu bijusi krasi savādāka. Cik gan daudz scenārijus varētu izdzīvot, cik daudz lomas izspēlēt.
Par to domājot, nevar neievērot to, cik lielā mērā citi cilvēki ietekmē mūsu ikdienu un galu galā, dzīvi kopumā. Tas sākas jau bērnībā, kad vecāki, mums jau maziem esot, māca to, kā it kā būtu jādzīvo pareizi, un turpinās teju vai visu mūžu. Ik dienas mūs ietekmē apkārtējie, tādējādi arī dzīves scenāriji (pozīcijas) savā ziņā it atkarīgi no mūsu attieksmes pret līdzcilvēkiem, arī sevi.
Vērojot cilvēkus, nākas ievērot, ka ir zināma daļa cilvēku, kuri vienkārši māk dzīvot, dzīvot izdzīvojot ik mirkli. Tādās reizēs visdrīzākais citi (kuri iepriekšminētajai grupai nepieder) neviļus pieķer sevi pie domas, ka arī gribētu būt tādi. Taču tikpat ātri šīs domas atmet, jo ir pārāk iejutušies sava jau „tekošā” scenārija lomā.
Šajā referātā apskatīšu dzīves scenārijus (pozīcijas), to veidus, iedalījumus, veidošanās faktorus.…
Dzīves scenāriji Scenāriji veidojas bērnībā, un tie saglabājas visu mūžu. Kopumā ir četri dzīves scenāriji: • “Es esmu labs” pozīcijā cilvēks vērtē sevi pozitīvi. Tas nozīmē, ka viņš sevi uzskata par ideālu, bet spēj novērtēt savu spēku un vājumu. • “Es neesmu labs” pozīcijā cilvēks šaubās par sevi un ir pārāk paškritisks. Tas nozīmē, ka viņš nenovērtē savas spējas un jūtas dzīvē bezpalīdzīgs. • “Jūs esat labi” pozīcijā citi cilvēki tiek uztverti kā nozīmīgas, uzmanības vērtas personas, kā vērtības pašas par sevi. • “Jūs neesat labi” pozīcijā citi cilvēki tiek uztverti kā traucēkļi un problēmu radītāji. Cilvēka dzīves scenārijs – izveidojas vecāku, skolas un sabiedrības ietekmē. Tas ir ielikts zemapziņā, tāpēc ne vienmēr ir iespējams izskaidrot savu rīcību. Dzīves scenārijs veidojas līdz 2 gadu vecumam un nostabilizējas ar aptuveni 20 gadu vecumu un dzīves scenārijs nav cilvēka iedomāta attieksme. Tā ir dziļi zemapziņā fiksējusies „ieprogrammēta” pasaules uztvere. Kā veidojas dzīves scenāriji? Cilvēki neapzināti tiecas atkārtot to pašu, kas ar viņiem ir noticis bērnībā, izjust tās pašas jūtas, pārdzīvojumus. Pirmais dzīves scenārijs
