Pirmos sengrieķu filozofus parasti sauca par „natūrfilozofiem”, jo viņus galvenokārt nodarbināja daba un dabas norises.
Mūsdienās daudzi cilvēki, nevēloties iedziļināties, tic, ka kaut kas var rasties no nekā, natūrfilozofu vidū šī doma nebija tik izplatīta – viņi ticēja, ka kaut kas (lai kas tas arī būtu) ir pastāvējis vienmēr. Tātad viņiem galvenais jautājums viss nebija kādā veidā viss tapis no nekā. Tā vietā grieķi lauzīja galvu par to, kā ūdens pārtop par dzīvām zivīm un nedzīva zeme – par augstiem kokiem vai žilbinoši krāšņiem ziediem. Nemaz nerunājot par to, kā mātes klēpī var rasties mazs bērns. Viņus galvenokārt nodarbināji jautājumi, kā ir iespējamas nemitīgās pārmaiņas dabā, kā kāda viela pēkšņi var pārtapt par dzīvu organismu u.tml. …
