Visvairāk mani uzrunā Rafaela „Madonna della sedia”, jo Marija pauž lielāku emocionalitāti un personiskās īpašības kā jebkura cita. Mani piesaista viņas acu skatiens, kas vērsts uz skatītāju, un kā jau es minēju, viņa izskatās mātišķa, aizbildnieciska, pateicīga, iespējams, tādēļ, ka viņa nav attēlota tik svēta un godājama kā citas Madonnas, bet vairāk cilvēciska, parasta, sevišķi to pastiprina šī šalle un galvassega. Tēli ir ļoti plastiski, šie paši pirkstu izliekumi ir skaisti, reālistiski, attēlotas pat vismazākās krunciņas.…
