Alberta Bela romānā „Būris” ir sastopami dažādi personības brīvību ierobežojoši būri. Tas būtu ne tikai būris, kurā tika ieslēgts Edmunds Bērzs, bet arī Strūgas un Edmunda pašu radītie „būri”, kuros viņi dzīvo ikdienā un „būris”, kurā pats sevi iespundēja Kārlis Dindāns. Romānā tiek smalki stāstīts par to, kā šie un citi cilvēki izturas savos „būros”, kā viņi pavada laiku, kādas domas viņiem rodas un kādi viņi „iznāk” no saviem „būriem”.
Visspilgtāk aprakstītais „būris”, ar kuru arī saistījās romāna galvenie notikumi, bija būris, kurā Dindāns ieslēdza Edmundu. Ieslēgts būrī, Edmunds kā šķirts no visas pārējās sabiedrības, jo vienīgais, kas viņam ieslodzījumā bija svarīgs, bija, kā izdzīvot. Sākumā viņš bija nikns uz cilvēkiem, kuri viņu ieslēdza: ”Nolādēti lai ir tie cilvēki, kas mani še iemeta! Labāk būtu mani nonāvējuši!” Taču pēc vairākām nedēļām vienatnē, kuru laikā viņš spēja palūkoties uz savu dzīvi no malas, Edmunds, runājot Dindāna notiesāšanā, pat izteica savu pateicību par ieslodzīšanu, mīkstinot sodu Dindānam. Šis būris bija visspilgtākais „tēls”, kurš romāna laikā kļuva par centrālo priekšmetu un spēja izmainīt Edmunda Bērza dzīves uztveri.
…
