Tas pierādījās tad, kad Pērs pienāca pie meža būdas, kur Solveiga viņu bija gaidījusi visu mūžu: ‘’Ak, šausmas! Te bij man manu ķeizara valsti gūt!’’
Manuprāt, Pērs Gints darba gaitā tā arī neizmainījās raksturā, viņš tikai nonāca pie atziņām par savu dzīvi, personību un apjēdza patiesību, ko vienmēr centās noliegt. Viņš saprata, ka viss dzīvē nepieciešamais jau bija viņam blakus, tomēr savu patieso būtību tā arī neatrada.
…
