-
Salu bioģeogrāfija
Sugu bioloģisko daudzveidību nosaka, tādi faktori kā salas veidošanās laiks un veids. Šie faktori ir nozīmīgi tādēļ, ka, piemēram, laiks nosaka to, cik ilgi uz salas dzīvojošie augi un dzīvnieki ir dzīvojuši, emigrējuši, imigrējuši, vai ir radušās kādas endēmas sugas. Šeit var salīdzināt, piemēram, boreālos mežus, kuru attīstība ir samērā jauna, ko ietekmējis pēdējais ledus laikmets, kurš savu klimatisko apstākļu dēļ ir kavējis floras un faunas attīstību. Savukārt, Dienvidamerikas lietus meži ir attīstījušies krietni ilgāk, jo šeit ļoti ilgā periodā ir bijuši piemēroti apstākļi dzīvo būtņu un veģetācijas attīstībai.
Kalnu virsotnes veido savdabīgas bioģeogrāfijas salas, kuras ietekmē nogāzes slīpums, augstums virs jūras līmeņa, atšķirības vērojamas arī kalna novietojumā pret sauli, piemēram, kalna dienvidu nogāzē būs siltāki un sausāki klimatiskie apstākļi, turpretī kalna ziemeļu nogāzē būs vēsāks, mitrāks.…
Bioģeogrāfijā sala ir neliela teritorija, kura ir šķirta no cietzemes vai citas salas ar ūdens barjeru, samazinot tās pieejamību un tajā pašā laikā aizsargājot salas biotas no zināmas cietzemes ietekmes. Okeāniskajām salām raksturīgs endēmisms un izolētība. Taču bioģeogrāfijā pie salām tiek pieskaitītas arī atsevišķas izolētas fragmentāras biotopu formas, tādas kā ezeri, kalnu virsotnes, alas. Zinātnieki ir attīstījuši un izstrādājuši dažādas teorijas, un tās nedrīkst attiecināt uz visām teritorijās vienādi un uz jebkuru salu. Piemēram, ETIB teoriju var attiecināt tikai uz Austrālijai tuvumā esošajām salām un citām tropiskās salām, un nevar attiecināt uz tādām, kuras atrodas, teiksim Ziemeļu ledus okeāna piekrastē.