“V
ārds “Konstitūcija” radies no latīņu cosnstitutio (“Lēmums”). Šis termins laika gaitā ieguvis īpašu nozīmi. Sākotnēji par konstitūcijām tika dēvēti Romas imperatora izdotie likumi. Tomēr tās nebija konstitūcijas šā vārda mūsdienu izpratnē. Vārds “konstitūcija” ieguva savu pašreizējo nozīmi 18.gadsimtā un pašlaik ar to apzīmē valsts pamatlikumu ( vienu vai vairākus), kuram ir augstākai juridiskais spēks un kurš reglamentē valsts un cilvēka savstarpējās attiecības, kā arī svarīgāko valsts institūciju izveidošanu, to funkcijas un savstarpējās attiecības.
K
onstitūcijām ir raksturīga īpaša valoda un augsta juridiska precizitāte, tomēr konstitucionālo tiesību teorijā nav stingru prasību attiecībā uz to, kas jāregulē konstitūcijā, bet kas var tikt regulēts ar citiem likumiem. Līdz ar to konstitūcijas atšķiras gan pēc apjoma, gan pēc tajās regulētajiem jautājumiem. Tomēr visas konstitūcijas lielākā vai mazākā mērā regulē svarīgākos valsts iekšējās dzīves aspektus, un vairums konstitūciju satur arī cilvēka un pilsoņa tiesības, brīvības un pienākumus.
…
