Ja uz filmu “Black Death” koncentrējas kā uz vēsturisku filmu par postošo melnās nāves pandēmiju Eiropā, to varētu atzīt par labu priekšstatu veidojošu. Te gan jāņem vērā arī filmas mākslinieciskie aspekti – ievērotā pieklusinātā pelēko toņu tonalitāte, piemēram. Tā piešķir filmai drūmo noskaņu, kāda valda starp slimajiem, kas gaida, kad viņu mocībām pienāks gals, gan arī bailes, kas pārņēmušas veselos. Tomēr arī bez tā var gūt samērā labu priekšstatu no bioloģiskās puses kā mēris izpaudās kā slimība – gan simptomi, gan arī jau pati saslimšana attēlota pietiekami spilgti. Tomēr nevar noliegt, ka trūkst tāds elements, kā inficēšanās ar šo slimību, ko tomēr varētu uzskatīt par pietiekami svarīgu, ja jau šī filma fokusējas uz tieši uz šo slimību. Analizējot pārējos elementus, jāatzīst, ka filmai ir daudz nelielu trūkumu. Lielos vilcienos un sevišķi neiedziļinoties var šķist, ka filmā ir pietiekami akurāti attēloti vidusmēra viduslaika cilvēki un to dzīves atšķirīgās kārtās un nodarbēs, bet rūpīgāk analizējot trūkumus, nonāk pie secinājuma, ka šīs nelielās un šķietami nenozīmīgās kļūdas pat varētu diezgan daudz ko ietekmēt priekšstatā par to, kā dzīvoja cilvēki Anglijā 1348.gadā. Daudzas no šīm neprecizitātēm ir raksturīgas viduslaikiem, taču neatbilst tieši 14.gadsimtam. Visvairāk problēmu šajā filmā sagādā tieši neatbilstība tās darbības laikam. Ar filmas darbības vietu, piemēram, šādu problēmu nav. …
