Mūsu planēta – Zeme ir liela bumba no iežiem, kas griežās kosmosā. Tā ir viena no deviņām planētām, kas riņķo ap Sauli. Zeme ir vienīgā mums zināmā planēta, uz kuras ir dzīvība. Zemei ir tikai viens dabīgais pavadonis – Mēness. Tās atmosfērā ir skābeklis un okeānos ūdens – divas nepieciešamas dzīves sastāvdaļas. No visām Saules sistēmas planētām, Zeme ir tieši tādā attalumā no Saules, lai dzīvībai nebūtu ne par karstu, ne par aukstu. Mazāk nekā trešdaļu Zemes virsmas klāj sauszeme, bet vairāk nekā divas trešdaļas – okeāni. Kad kosmonauti pirmoreiz ieraudzija Zemi no kosmosa, viņus pārsteidza mūsu zilās planētas skaistums. Zeme sastāv no vairākām sfērām, kas ietver kodolu, kurš veidots no dzelzs un niķeļa. Procesi, kas uz Zemes uztur dzīvību, ir dabiskā līdzsvarā. Tomēr daudzi cilvēki ir norupējušies, ka vides piesārņojums, pārapdzīvotība un neracionāla resursu izmantošana var izjaukt šo līdzsvaru un apdraudēt augu un dzīvnieku eksistenci.
TEORIJAS PAR ZEMI
Kādreiz ļaudis bija pārliecināti, ka Zeme ir plakana. Pirms 2500 gadiem grieķi noskaidroja, ka Zeme ir apaļa. Grieķu zinātnieks Aristarhs ap 260. gadu p.m.ē. izteica domu, ka Zeme riņķo ap Sauli. Taču tikai 1543. gadā poļu astronoms Nikolajs Koperniks šo ideju apstiprināja. Joprojām tiek izvirzītas jaunas teorijas. Piemēram, viena ko sauc par Gajas teoriju, ir tāda, ka visa planēta izturas kā dzīvs organisms.…
