Dzīvības māte priekš mūsu zemes un vispārim visas mūsu planētu sistēmas ir spīdošais debesu ķermenis – saule. Tā mums sūta gaismu un siltumu lielā daudzumā. Nevienai tautai virs zemes uguns nav sveša, uguni pazinuši un pratuši cienīt jau visu sirmajās senatnes alu apdzīvotāji. To pierāda ogļu atliekas, kas daudz vietās Eiropā atrastas kopā līdz ar šo apdzīvotāju kauliem. Teika par Prometeju, šo varoni, kas dieviem laupījis uguni, lai to nestu cilvēkiem, ir daudzām tautām kopēja; šī kopējā teika, zināms, aizrāda tikai uz to, ka uguns cilvēkiem tapusi dota, ka viņš to iesākumā nav mākslīgi radījis. – Uguns iesākumā var būt divējādi cēlusies, pirmkārt iededzināta caur zibeni, otrkārt, caur uguns vēmēja kalniem. Tāda nu uguns ir vispirms kā siltuma devēja, elements, kas, arī silto zemju iedzīvotājiem viņu samērā aukstā naktī diezgan patīkams. Šādā veidā uguns vēl šodien parādās visvienkāršākie kvēlojošā lavas straumē.…
