Andragoģija – grieķu – aner, andros – pieaudzis vīrietis, nobriedis vīrs + ego – vedu.
Tā ir pieaugušo pedagoģija.
Andragoģijas attīstības pirmsākumi meklējami Senajā Ķīnā un Senajā Grieķijā.
Par patstāvīgu zinātni tā kļuva XIX gs. Dānijā, Anglijā un Francijā.
Tā kļuva par vienu no svarīgākajām valsts izglītības sfērām.
1972. gadā UNESCO ģenerālajā konferencē Tokijā definēja pieaugušo apmācības jēdzienu, uzsverot andragoģijas kompleksumu.
XX gs. 60. – 70. gados vairākās Rietumeiropas valstīs radās nepieciešamība pilnveidot pieaugušo profesionālo izglītību.
Tika pieņemti atbilstoši likumdošanas akti, kuri pamatoja šīs pedagoģijas nozares attīstību.
20. gs. vidū parādījās vairāki zinātniskie darbi, kuros tika pamatota andragoģija kā pedagoģijas zinātnes nozare. …
