Gaismas viļņi apliec šķēršļus, kas izmēru ziņā salīdzinām ar gaismas viļņu garumu. Tāda ir gaismas difrakcijas būtība. Gaismas viļņa garums ir ļoti mazs (ar kārtu 10-5 cm), tāpēc gaismas difrakcijas novērošana ir apgrūtināta un, lai to veiktu, vajadzīgas speciālas ierīces. Gaismas difrakcija ierobežo mikroskopa un teleskopa izšķiršanas spēju.
Difrakcijas parādība ir svarīgas optiskas ierīces- difrakcijas režģa- uzbūves pamatā. Difrakcijas režģi veido ļoti daudzu ārkārtīgi šauru spraugu kopums, kuras cita no citas atdalītas ar necaurspīdīgām atstarpēm. Difrakcijas režģim caurejošā vai atstarotajā gaismā veidojas difrakcijas aina, kurā gaisma sadalās pēc viļņu garumiem.
Ģeometriskās optikas likumi aptuveni ir spēkā, ja ievērots nosacījums, ka izmēri tiem šķēršļiem, ko gaismas viļņi sastop savā ceļā, ir daudz reižu lielāki par gaismas viļņa garumu.
…
