Krājuma nosaukums ir „Es ieeju sevī”. Jau pats nosaukums mūs vedina uz domām par to ,ka krājumā runa ies par cilvēka iekšējo pasauli, uzskatiem, emocijām. Autors plaši analizē liriskā „es” iekšējo pasauli un uzskatus, viņš cenšas izprast un apzināties sevi kā neatkārtojamu personību.
Krājuma iznākšanas laiks un tā laikmeta atspoguļojums tajā
Krājums iznācis 1968. gadā. Šajā laika posmā Imants Ziedonis bija kļuvis par PSKP biedru. Kopš 1968. gada strādājis kā profesionāls rakstnieks. Šajos gados I. Ziedonis jau bija nostiprinājies kā personība, apjautis savas dzejas oriģinalitāti un savu neatkarību.
Sabiedrībā valda stagnācija, padomju stereotipi un dzīves veids.
Visā latviešu dzejā 60. gadu vidū un otrajā pusē noris pārmaiņas: no sociāla vai ētiska maksimālisma – uz pašanalīzi; no progresa apoloģijas – uz refleksijām par mūžības tēmu; no kategoriskiem un viennozīmīgiem apgalvojumiem – uz stipri daudznozīmīgu ironiju un domāšanu paradoksa kategorijās. Arī autora dzejā šīs pārmaiņas ir vērojamas. Krājumā dominē sevis un sabiedrības analīze un problēmas, kas to skar.
Krājumā jūtams protests pret sabiedrības vienveidību, par trulumu un divkosību, kas valda visapkārt. Autors protestē pret striktām normām, kas ierobežo cilvēka iekšējo „es”, autors iestājas par indivīda neatkarību un pašapziņu.…
