-
Antuāns de Sent-Ekziperī "Mazais princis"
Man ļoti patika autora atziņa, ka ”Īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm redzams”. Es tam pilnībā piekrītu. Tas man lika aizdomāties, ka bērnam kļūstot pieaugušam, tas kļūst nopietnāks, un līdzīgas situācijas uztver pilnīgi savādāk. Pieaugušais, bieži vien, pārāk pārspīlē jau esošo situāciju, bet bērns to uztver daudz vienkāršāk, tādēļ arī dažādas rīcības sekas var atrisināt daudz vieglāk.
„Visi pieaugušie reiz ir bijuši bērni (taču tikai ļoti nedaudzi no viņiem to atceras)”.
Autors šo darbu ir veltījis savam labākajam draugam Leonam Vertam, kad viņš bija mazs zēns. Autors piemetina arī to, ka viņš ir izpratis bērniem domātos darbus, tādā veidā pierādot, ka atceras bērnību, un nav kļuvis par „tādu” pieaugušo, kurš visu ir izskaitļojis un visu uztver pārāk materializēti. Tas arī varētu kļūt par svarīgu aspektu, kādēļ starp viņiem bija tik cieša draudzība.
Man ļoti patīk šī grāmata, jo tajā atklājas gan dvēseles šķīstība, gan dzīves vērtības, kā arī dzīves jēga. Es domāju, ka pati galvenā mūsu dzīves jēga ir mīlestība pret mums tuviem un mīļiem cilvēkiem, un atbildība pret tiem, kurus esam pieradinājuši. …
Te atklājas īpašība, kas raksturīga pārsvarā tikai bērniem. Viņi spēj pielāgoties jebkurai situācijai. Savukārt, pieaugušie ir pārāk aizrāvušies ar savām skaitļošanas un materializācijas problēmām. Viņiem vairs nav tik izteiktas pielāgošanās spējas, jo viņi no tā ir atraduši, pieņemot par pamatu to, ka visiem ir jāpielāgojas tikai viņiem. Nepārtraukti klausoties tikai sevī, nevis citos, pieaugušie aizmirst to, ko nozīmē savstarpēja vienotība un atkarība vienam no otra. Faktiski, tā ir kā vara, kur valdošā ir monarhija- pieaugušais. Viņš nemaz necenšas iztēloties un saprast, ko bērns ir centies attēlot, jo viņam tas liekas muļķīgi. Savukārt, bērns nemaz nav tik aprobežots un dumjš, kā tas varētu šķist pieaugušajam. Ir tieši otrādi, dažkārt bērns ir daudz elastīgāk domājošs nekā pieaugušais, jo viņa prāts ir brīvs no sadzīviskām problēmām, un tādējādi ir atvērts ceļš fantāzijai un sevis pilnīgākai izzināšanai. Bieži vien, tieši bērns uzskata, ka pieaugušie ir neizprotami un dažkārt rīkojas pilnīgi muļķīgi.
