Pēc Aukstā kara beigām Austrumeiropas valstīs parādījās doma, kas bija pārņēmusi visus – ka no esošās sistēmas ir jāpāriet uz institucionalizētu varas dalīšanas principu. Tagad uzskatīja, ka ir jāpalielina tirdzniecības loma ekonomikā un jāmazina spriedze un saspīlējums, kas valdīja sabiedrībā. Tika pievērsta uzmanība tam, ka presei ir jādod lielāka brīvība nekā tā ir bijusi līdz šim, un ka ir jāveicina interešu grupu attīstība un tās rīcībspēja. Vārdu sakot Austrumeiropas valstīs pēc Aukstā kara beigām parādījās doma par institucionalizētu varas dalīšanas principu un pilsoniskās sabiedrības formēšanu.
Argumenti par institucionalizētu varas dalīšanu kļuva par galveno līdzekli cīņā par demokrātijas sasniegšanu Ungārijas valsts opozīcijai. Opozīcija ļoti aktīvi sāka aizstāvēt cilvēktiesības, pauda viedokli, ka valsts beidzot ir jāatdala no sabiedrības, ka ir jāierobežo valsts patvaļa un tās darbība ir jānosaka ar stingru likumu, kas ierobežotu valsts patvaļu, tāpat arī aizstāvēja indivīda spēju pašorganizēties un paredzēja arī vienlīdzīgas tiesības visiem uz maza mēroga privātīpašumu. Tā vietā lai lūgtu valstij, lai tā pārstāj jaukties sabiedriskajā dzīvē, opozīcija jau prasīja lai arī sabiedrība ar savu balsi piedalās šajā robežu noteikšanā starp valsti un sabiedrību. Nākošais solis bija lai sabiedrības intereses netiktu pārstāvētas tikai politiskajās partijās, bet lai sabiedrība būtu reprezentēta arī lēmumu pieņemšanā un veidošanā valstu institūcijās. Tagad tā vairs nesaucās valsts limitēšana, bet gan varas dalīšana. …
