Divas normas ir vērtējoši nesavienojamas, pat ja ir gan loģiski, gan empīriski iespējams piemērot tās vienlaikus, bet to vienlaicīga piemērošana novestu pie juridiski vai morāli nepieņemama rezultāta, lai gan katra norma atsevišķi pati par sevi nerada šādas negatīvas sekas.
Piemēram, viena norma noteic, ka A ir jāstrādā no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00, bet otra noteic, ka A jāstrādā no plkst. 16.00 līdz plkst. 23.00.
A var strādāt 15 stundas , bet to aizliedz darba normatīvie tiesību akti.
Otrs uzskatāms piemērs šajā sakarā ir par dubultās nodokļu aplikšanas novēršanu – persona var divkārt maksāt nodokļus, bet tas būtu gan morāli, gan arī juridiski nepieņemami.
Secinājumi:
Tiesību normu kolīzijas sekas ir iespaidīgas.
Tās traucē normālai tiesību sistēmas darbībai, ietekmē tiesiskā regulējuma efektivitati, var aizskart personu tiesības un ietekmēt sabiedrības tiesību izpratni un kultūru.
Secinājumi:
Tiesību normu kolīzijas rada neērtības tiesību piemērošanā praksē, sarežģī tiesību normu izmantošanu.
Pastāv komulatīvā normu konkurence, alternatīvā tiesību normu konkurence un izslēdzošā tiesību normu konkurence.
Ja normas ir loģiski, empīriski vai vērtējoši nesavienojamas, tad rodas tiesību normu kolīzijas.
…
