Gēnu ekspresijas regulācija.
Gēnu ekspresijas regulācija ir mehānismu kopa, kas ietekmē gēnu produktu (RNS vai proteīnu) daudzumu šūnā;
Tā ir vitāli nepieciešama (vīrusiem, prokariotiem, eikariotiem), lai nodrošinātu spēju adaptēties mainīgiem apstākļiem;
Regulācija var notikt jebkurā brīdī no transkripcijas iniciācijas līdz proteīna aktivēšanai.
Gēnu ekspresija atšķiras no šūnas uz šūnu, un tā ir nozīmīga organisma attīstībā (dažādi gēni nepiciešami dažādos laikos):
o Laikā - dažādos attīstības posmos;
o Telpā – dažādās šūnās.
Visas organisma šūnas ir ģenētiski identiskas, jo indivīds ir cēliens no 1 šūnas (zigotas) un replikācijā katra jaunā DNS molekula ir identiska iepriekšējai.
Tomēr šūnām ir atšķirīgas funkcijas un gēnu produkti (ekspresētie gēni).
Mainoties dažādu gēnu ekspresijai, mainās šūnu tipi, nonākot līdz ~200 šūnu tipiem organismā.
Gēnu ekspresija var tikt aktivēta tieši un netieši.
Regulācijas stratēģijas:
• Prokariotiem – taupīgums: netērējas ar resursiem, ražo max daudz un ātri (kvantitāte);
• Eikariotiem – dažādība: atļaujas tērēties, ja tas dod iespēju tikt pie priekšrocībām.
…
