Tiesību normu teksta un tā satura izzināšanu, reprodukciju un izvērtēšanu veic ar darbību kopumu kas tiek apzīmēts ar terminu – interpretācija, kas celies no latīņu vārda – interpretation – skaidrošana, jēgas atklāšana. Izvēloties šā termina lietošanu, ir ņemta vērā latīņu valodas lielā loma juridisko jēdzienu apzīmēšanai un termina interpretation vienāda saprotamība dažādās valstīs.
Kvalitatīva un pēc iespējas precīza interpretācija var kļūt par iedarbīgu līdzekli, ar kuras palīdzību novērš vai mazina normatīvos aktos esošās pretrunas, trūkumus un, izmantot interpretācijā ietverto iespēju, saskaņot tiesību normas ar sabiedrībā notikušajām pārmaiņām, veicinātu tiesību normu „attīstību”, atbilstoši sabiedrības dzīves mainošajiem apstākļiem. Var teikt tā, ka slikta interpretācija var mainīt labu likumu, un laba – uzlabot sliktu likumu.
Juridiskajā nozīmē interpretāciju varam uzskatīt ar specifisku metožu un paņēmienu kopumu, kura pielietošana tiesību normu piemērošanas procesā nepieciešama, lai iespējami objektīvi atklātu tas saturu, izprastu jēgu un sociālo mērķi, tādējādi sekmējot normas piemērošanu, atbilstoši tiesību sistēmas un taisnības principiem un sociālai reālitātei.…
